Tirdzniecība biržā eiro valūtā

Birža NASDAQ OMX Riga vēlas ieviest eiro kā tirdzniecības un norēķinu valūtu Latvijas vērtspapīru tirgū.

No 2011.gada 1.janvāra Latvijas vērtspapīru tirgus ir vienīgais Baltijas valstīs, kur biržā iekļauto akciju tirdzniecība un norēķini notiek vietējā valūtā – latos, nevis eiro valūtā kā Lietuvas un Igaunijas tirgos.

Eiro ieviešana tirdzniecībā ir nevis biržas pašmērķis, bet  instruments vērtspapīru tirgus attīstībai Latvijā.

Kā ieviest eiro Latvijas vērtspapīru tirgū?

Lai gan eiro vēl nav ieviests Latvijā kā oficiālā valsts valūta, birža piedāvā divus iespējamos risinājumus, kā eiro ieviest vērtspapīru tirgū jau tagad:

1. ''Lietuvas modelis": Lai gan oficiālā norēķinu valūta Lietuvā ir Lits, finanšu tirgus dalībnieki, sadarbojoties ar Lietuvas valdību, Centrālo banku un citām institūcijām, ieviesa eiro kā vienīgo tirdzniecības un norēķinu valūtu Viļņas biržā, saglabājot investoriem iespēju pēc darījuma noslēgšanas vienoties par litu izmantošanu vērtspapīru norēķiniem, ja abas darījuma puses tam piekrīt;
    
2. Modelis ar automātisku valūtas konvertāciju – īpašs Rīgas biržas izstrādāts modelis Latvijas tirgum. Vērtspapīru tirdzniecība notiktu eiro valūtā, bet ja tomēr investori vēlētos maksājumus veikt latos, tad tiktu nodrošināta automātiska valūtas maiņa par zemām starpbanku valūtas tirgus likmēm un bez komisijas maksām.

Rīgas birža dotu priekšroku, t.s., „Lietuvas modelim”, jo tas veicinātu vienotas prakses ieviešanu Baltijas vērtspapīru tirgū. Abi piedāvātie modeļi ir atbilstoši investoru, tirgus un regulatoru prasībām, kā arī ir saskaņā ar esošo Latvijas likumdošanu.

Kāds ir iniciatīvas statuss?  

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir devusi konceptuālu piekrišanu eiro tirdzniecības un norēķinu ieviešanai Latvijas vērtspapīru tirgū. Turpinās dialogs ar Latvijas banku.

Eiro ieviešanu Rīgas biržā atbalsta vērtspapīru tirgus dalībnieki:

• vietējie un ārvalstu investori;
• esošie un potenciālie biržas uzņēmumi;
• biržas biedri – Latvijas un ārvalstu bankas un brokeru sabiedrības;
• vadošās Latvijas investīciju bankas;
• Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Indars Aščuks, NASDAQ OMX Baltijas tirgus attīstības nodaļas vadītājs uzskata: „Eiro valūta ir nevis pašmērķis, bet instruments. Akciju tirdzniecības un norēķinu organizēšana eiro valūtā ir būtisks faktors ilgtspējīgai Latvijas finanšu tirgus izaugsmei un valsts konkurētspējai Baltijas un starptautiskajos kapitāla tirgos.”

Eiro nepieciešamība Latvijas vērtspapīru tirgū

• Lietuvā un Igaunijā vērtspapīru tirdzniecība un norēķini notiek eiro valūtā (Lietuvā eiro vēl nav oficiālā valsts valūta);
   
• Neieviešot eiro Latvijas vērtspapīru tirgū tiek kavēta vienota Baltijas vērtspapīru tirgus attīstība. Vienots tirgus visā Baltijā ir vienīgais ilgtspējīgais kapitāla tirgus attīstības scenārijs;
   
• Daudziem ārvalstu ieguldījumu un pensiju fondiem obligāts nosacījums ienākšanai kādā vērtspapīru tirgū ir norēķinu iespējas kādā no vadošajām valūtā. Latvijas gadījumā tā būtu eiro valūta; 
   
• Apmēram 98% no Latvijas vērtspapīru tirgus investoriem veic ieguldījums ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs – šiem investoriem tiek radītas liekas valūtas maiņas izmaksas, operējot ne tikai ar eiro, bet arī latos;
   
• Pastāv risks, ka jau esošie ārvalstu investori, kas šobrīd veido lielāko daļu Rīgas biržas apgrozījuma, varētu pārtraukt investēt Latvijā un dotu priekšroku Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem, kur tiem būtu vienkāršāk pārvaldīt savus investīciju portfeļus, jo vērtspapīru tirdzniecība notiek vienā valūtā – eiro;
   
• Pastāv risks, ka neieviešot eiro biržas tirdzniecībā, tiks bremzēta jaunu uzņēmumu ienākšana Rīgas biržā.
   

Eiro ieviešanas priekšrocības

Ārvalstu investoru priekšrocības

• Eiro ieviešana ārvalstu investoriem ļautu izvairīties no ievērojamām valūtas maiņas izmaksām;
• Ārvalstu investori nodrošina vairāk kā 70% no biržas tirdzniecības aktivitātes un šiem investoriem eiro ir izdevīgāka, ērtāka un saprotamāka valūta;
• Lielajiem ārvalstu pensiju un ieguldījumu fondiem eiro valūta bieži ir pamatnosacījums, lai ienāktu kādā vērtspapīru tirgū.

Vietējo – Latvijas investoru priekšrocības

• Tikai 2 % no visiem Latvijas investoriem investīcijas veic vienīgi Latvijas kompānijās! Arī šie investori iegūtu no eiro ieviešanas – palielinātos biržas tirdzniecības aktivitāte un samazinātos akciju pirkšanas / pārdošanas cenu starpības. Tas atsvērtu valūtas maiņas izmaksas, ja tādas būtu;
• Pārējie investori no Latvijas iegādājas arī citu Baltijas valstu vērtspapīrus. Šiem investoriem eiro ieviešana ļautu brīvi pārdot Lietuvas vai Igaunijas vērtspapīrus un no darījumiem iegūtos līdzekļus izmantot Latvijas akciju iegādei bez valūtas maiņas izmaksām.

Biržā iekļauto uzņēmumu priekšrocības

• Daudzi investīciju projekti potenciālajiem biržas uzņēmumiem ir eiro valūtā – tāpēc piesaistīt kapitālu eiro būtu izdevīgāk;
• Eiro ieviešana palielinās investoru skaitu biržā, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem pārdot investoriem savas akcijas par augstāku cenu un piesaistīt vairāk līdzekļu;
• Tirgū ieplūdīs arvien apjomīgākas investīcijas.

Latvijas vērtspapīru tirgus konkurētspēja pieaugs

• Eiro ieviešana viecinās ārvalstu investoru ienākšanu Latvijas vērtspapīru tirgū;
• Tirgū ienāks jauni uzņēmumi, kas varēs piesaistīt no plašā investoru loka ievērojamus līdzekļus uzņēmējdarbības attīstīšanai;
• Eiro ieviešana nodrošinās vērtspapīru tirgus infrastruktūru, kas būs atbilstoša emitentu un investoru prasībām un līdzvērtīga pārējo Baltijas valstu tirgiem.
• Eiro ir soļis ceļā uz vienotu Baltijas vērtspapīru tirgu  - līdzās saskaņotiem vērtspapīru tirdzniecības noteikumiem, vienotai vērtspapīru tirdzniecības sistēmai INET un kopīgiem vērtspapīru sarakstiem.

Palielināsies tirdzniecības aktivitāte tirgū

• Eiro ieviešana veicinās tirdzniecības aktivitāti jeb tirgus likviditāti, kas maziem tirgiem kā Latvijā ir īpaši svarīga;
• Tirgū būs vairāk investoru, vairāk un lielāki vērtspapīru pirkšanas un pārdošnas piedāvājumi. Rezultātā samazināsies arī pirkšanas / pārdošanas cenu starpība.
  

Plašāka informācija:

 
Birža: Kapitāla tirgus attīstība ir fundamentāli svarīga valsts labklājībai (LETA, D.Grūbe, 08.08.2011)