Obligāciju emisija


Kas ir obligācijas?

Viena no iespējām, kā piesaistīt kapitālu uzņēmuma attīstībai publiskajā vērtspapīru tirgū ir veikt obligāciju emisiju, ko var nosacīti salīdzināt ar aizņēmumu no bankas – uzņēmums aizņemas naudu, kas pēc noteikta laika un ar noteiktiem procentiem būs jāatmaksā, tikai šajā gadījumā aizdevējs nav banka, bet investori.

Obligācijas ir ilgtermiņa parāda vērtspapīrs (ilgāka par 1 gadu), ko emitē valsts, pašvaldība vai komercsabiedrība.

 

Emitējot obligācijas, uzņēmums parasti nosaka:

  • Kāds būs obligāciju dzēšanas termiņš – uz cik ilgu laiku uzņēmums aizņemas līdzekļus no ieguldītājiem;
  • Kāda būs obligāciju nominālvērtība – summa, ko uzņēmums atmaksās obligacionāram, pienākot obligāciju dzēšanas termiņam;
  • Kāda būs kupona jeb fiksētā ienākuma likme un periodiskums – procents no obligāciju nominālvērtības, ko emitents maksās ieguldītājiem par līdzekļu izmantošanu.

 

Daži publisko obligāciju emisiju piemēri:

(Uzklikšķinot var lasīt piemērus)

           


        

 


Kādās situācijās izmantot obligācijas?

  • nepieciešams aizņemties uz izdevīgākiem noteikumiem, nekā piedāvā bankas;
  • bankas nedod aizdevumu, jo aizdevums neatbilst bankas kredītriska politikai;

 
Obligācijas kā alternatīva aizņēmumam bankā

  • Aizņēmumu var veikt uz uzņēmuma - emitenta, nevis kreditora definētiem nosacījumiem. Nosacījumus emitents fiksē obligāciju emisijas pamatdokumentā - prospektā.
  • Emitents pats nosaka atmaksas struktūru un kupona maksājumu lielumu vai struktūru.
  • Kupona maksājumi parasti ir fiksēti un ļauj vieglāk plānot komercsabiedrības naudas plūsmu.
  • Iespējama priekšlaicīga emisijas dzēšana (ja paredzēts prospektā) – ja tirgū ir atbilstoša situācija, emitentam ir iespēja norēķināties ar investoriem pirms obligāciju dzēšanas termiņa un emitēt jaunas obligācijas ar izdevīgākām / zemākām kupona likmēm.
  • Iespējams izvēlēties aizņēmuma termiņu.
  • Nav nepieciešams nodrošinājums, ķīla.
  • Obligācijām nepieciešams atrast pircējus – uzņēmumam ir jāatrod investori, kas vēlas tam aizdot naudu.


Kupona likmes

  • Kupona likmes lielums tiek noteikts atbilstoši tirgus situācijai – jo lētāki ir naudas resursi finanšu tirgū, jo kupona likmes ir zemākas.
  • Kupona likmes maksājumus uzņēmums investoriem maksā vai nu vienu reizi, pienākot obligāciju dzēšanas termiņam, vai periodiski obligāciju darbības laikā saskaņā ar noteikumiem obligāciju emisijas prospektā.
  • Kupona likme var būt fiksēta vai mainīga.


Investori

Uzņēmums nosaka, vai tā obligācijas tiks piedāvātas neierobežotam investoru lokam – publiskā obligāciju emisija, vai noteiktam, ierobežotam investoru lokam – slēgtā obligāciju emisija.
Obligāciju publiskā emisija pēc izplatīšanas tiek iekļauta biržā, kas būtiski palielina sākotnējo investoru loku un iespējas emisiju pārdot.
Baltijā obligāciju investori ir komercbankas, ieguldījumu fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un privātpersonas.

 

Publiskas obligāciju emisijas process

(Uzklikšķinot - attēls pilnā izmērā)


 


Procesa etapi:

  1. Obligāciju emisijas organizētāja piesaiste, kurš veiks uzņēmuma izpēti, dokumentu sagatavošanu un obligāciju pārdošanu investoriem.
  2. Uzņēmuma sagatavošana – uzņēmuma juridiskās struktūras sakārtošana, korporatīvās pārvaldības principu, startpautisko grāmatvedības standartu ieviešana u.c.
  3. Uzņēmuma padziļināta izpēte – tiek veikta uzņēmuma stratēģijas, finanšu pārskatu, perspektīvu un risku izpēte.
  4. Uzņēmums kopā ar organizētāju nosaka obligāciju emisijas kupona likmju diapazonu, ko piedāvāt investoriem. Diapazons var tikts noteikts absolūtā izteiksmē vai kā sadārdzinājums (marža jeb spread angļu val.) virs naudas tirgus indeksa, piemēram, 6 mēnešu Euribor. Jo lielāks pieprasījums pēc obligācijām, jo zemākas iespējamas kupona likmes.
  5. Juridisko dokumentu, t.sk., emisijas prospekta sagatavošana un prospekta reģistrēšana finanšu uzraudzības iestādē (Latvijā - Finanšu un kapitāla tirgus komisija).
  6. Uzņēmuma un tā obligāciju prezentācijas svarīgākajiem investoriem (roadshows ), ko organizē emisijas organizētājs un piedalās uzņēmuma vadība.
  7. Piedāvājuma periods – laika periods, kad investori var parakstīties uz uzņēmuma obligācijām.
  8. Beidzoties piedāvājuma periodam tiek fiksēti emisijas gala nosacījumi, kupona likme u.c. parametri. Šajā brīdī uzņēmums atkarībā no obligāciju pieprasījuma izlemj, vai emitēt obligācijas ar piedāvātajiem nosacījumiem.
  9. Tiek veikti sākotnējie norēķini. Jaunie investori pārskaita naudas līdzekļus, bet uzņēmums - obligācijas. Norēķinu starpnieks ir emisijas organizētājs.
  10. Obligācijas tiek iekļautas biržas Parāda vērtspapīru sarakstā.

 

Kādas ir fondu biržas prasības?

  • Emitentam komercdarbība jāveic tā galvenajā saimnieciskās darbības jomā vismaz divus gadus.
  • Pēdējā gada finanšu pārskatam jābūt sagatavotam atbilstoši Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Ja tas nav bijis darīts, pārskatus var pārrevidēt un sagatavot atbilstoši IFRS speciāli šim nolūkam.
  • Minimālais emisijas apjoms jeb kotēšanai iesniegto parāda vērtspapīru nominālvērtības kopsummai jābūt vismaz 200 000 eiro.
  • Kotēšanai pieteiktus finanšu instrumentus ir jāiegrāmato Latvijas Centrālajā depozitārijā vai jebkurā citā ārvalstu centrālajā depozitārijā, ar kuru Biržai un/vai Latvijas Centrālajam depozitārijam ir noslēgts līgums par sadarbību norēķinu nodrošināšanā.
  • Informācijas atklāšanas prasību ievērošana pēc kotācijas:
    1) Finanšu pārskatu publicēšana reizi pusgadā;
    2) Būtiskākās (ne katras!) informācijas publicēšana biržas informācijas izplatīšana sistēmā ne vēlāk kā citos medijos.

 

Obligāciju emisiju ietekmējošie faktori

(Uzklikšķinot - attēls pilnā izmērā)

 

Emisijas organizētāji

Ja uzņēmums nolēmis veikt obligāciju emisiju, tam jasazinās ar parāda kapitāla piesaistes speciālistiem. Šādus pakalpojumus piedāvā lielākās komercbankas. 



Vairāk par obligāciju emisiju kā alternatīvu kapitāla piesaistes veidu lasiet grāmatā "No idejas līdz panākumiem ":